• Vai Jēzus svinēja dzimšanas dienu? (Svētku idejas)


    • Autors: Daina Vekmane
      Galvenā doma: Vai Jēzus svinēja dzimšanas dienu? Un kā mūsdienās ebreju zēni svin dzimšanas dienu?

      Par Jēzus bērnību Bībele raksta skopi. Droši vien tas nav pats svarīgākais, kas mums jāzina par Glābēju. Mēs nezinām precīzu Jēzus dzimšanas datumu. Tomēr ir skaidrs, ka Jēzus dzimšana bija ļoti svarīgs un ilgi gaidīts notikums. Kopš pasaules iesākuma visi pravieši runāja par Mesiju. Viņi pravietoja kur un kā Mesija piedzims. Un vairāk nekā 360 pravietojumi par Jēzu piepildījās Viņa dzīves laikā! 
      Par Jēzus dzimšanu mēs varam izlasīt Bībelē- Mateja evaņģēlija un Lūkas evaņģēlija pirmajās divās nodaļās. 
      Mat.ev. 1:20, 21 eņģelis Jāzepam dod norādījumus saukt dēliņu vārdā Jēzus. Ja viss būtu ritējis pēc ierastā dzīves ritma, Jēzus visticamāk būtu piedzimis Nācaretē. Bet Dievam bija cits plāns. Un par šo plānu pravieši runāja daudzus gadus pirms Viņa dzimšanas. Tāpēc nav brīnums, ka ierastais dzīves ritms tomēr tika izjaukts un Jēzus piedzima necilā, mazā Betlēmes pilsētiņā. 
      Astotajā dienā Jēzus vecāki devās uz templi kopā ar savu jaundzimušo dēliņu. Bija beidzies Marijas šķīstīšanās laiks saskaņā ar Mozus likumu. Jāzeps un Marija veda savu bērniņu uz dievnamu, lai svētītu, atdotu Viņu Kungam un nosauktu par Jēzu. Katrs pirmdzimušais bija jāsvēta Kungam- tāds bija likums. Tika atnesti arī upurēšanai viens pāris ūbeļu vai divi jauni baloži. Jāzeps un Marija šajā dienā atnesa bērnu, lai to apgraizītu, jo tāda bija bauslības paraža. 
      Vēstures pētnieki runā, ka visticamāk Jēzus dzimšanas dienu nesvinēja. Jēzus dzimšanas dienas datums nav minēts arī Bībelē. Gandrīz katrs kristietis jau zina, ka Jēzus dzimšanas dienu kristieši svin Ziemassvētkos kā alternatīvu pagānu saulgriežu svētkiem. 
      Mēs dzīvojam pēc Romiešu kalendāra un svinam daudzus svētkus, kuri nesaskan ar kristīgo ticību. Daudziem nav svešs fakts, ka ebrejiem ir cits kalendārs. Varam teikt, ka šogad dzīvojam 5774. gadā, nevis 2013. gadā. Liela daļa Bībeles vēsturnieku uzskata, ka Jēzus dzima septembrī vai oktobrī.

      Bet ja Jēzus svinētu dzimšanas dienu šodien, kāda tā būtu? Kā šodien ebreju zēni svin dzimšanas dienu? 

      Dienā, kad ebreju ģimenē piedzimst bērniņš, vecāki bieži vien iestāda kociņu. Ja piedzimis puisītis, tad ciedru koku. Ja meitenīte – cipresi. Ciedru koks simbolizē spēku un stāju. Ciprese – maigumu, mīļumu. Bērni kopj savus kociņus un vēro to augšanas procesu. 
      Bērnam trešajā dzimšanas dienā pirmo reizi griež matus, bet sākot ar piekto dzīves gadu māca Toru. 
      Īpaša viņiem ir 12. vai 13. dzimšanas diena - Bar Mitzvah/Bat Mitzvah. (Šos svētkus zēni un meitenes svin atšķirīgā vecumā: 13 gadu vecumā zēni un 12 gadu vecumā meitenes) Bar Mitzvah nozīmē “bauslības dēls”. Līdz 12-13 gadu vecumam bērni mācās bauslību no saviem vecākiem, skolotājiem utt. Bet 12-13 gadu vecumā (atkarībā no dzimuma) bērnam jāzina Toru. Bērns tiek uzskatīts par pieaugušu un nes atbildību par bauslības ievērošanu. Bar Mitzvah daudziem ir īpašas svinības. Un kopš šī dzīves gada, bērns var piedalīties dažādos reliģiskos dievkalpojumos. Šo svinību laikā tiek dotas arī dāvanas. Bar Mitzvah dienā reizēm saņem dāvanā skaistu pildspalvu komplektu, naudu turpmākajām studijām, biogrāfiju par kādu iecienītu ebreju vadītāju. 
      Ebreji savā dzimšanas dienā dara labdarības darbus. Un kaut arī labdarībai vajadzētu būt katra ebreja ikdienas dzīvesveidam, dzimšanas dienā jubilārs ir īpaši dāsns. Šis fakts man atgādina par Jēzus labdarību, kura bija ikdienišķa parādība Jēzus dzīvē un kalpošanā. 
      Savā dzimšanas dienā ebreji daudz laika pavada lūgšanās, pārdomā Svētos Rakstus. 
      Dzimšanas diena ir tas brīdis, kad ebreji cenšas citēt sev pēc iespējas vairāk Psalmus. Ideāli, ja sev citē vismaz vienu no piecām Psalmu grāmatām. (Psalmi ir iedalīti 5 daļās, kaut arī latviešu Bībelē to nekur nevar redzēt.) 
      Interesanti, ka savā dzimšanas dienā ieteicams studēt Psalmu, kurš atbilst tavam dzīves gadam + 1 Psalms. (Piemēram, ja tev ir 22 gadi, pieskaiti klāt 1 gadu = jālasa 23. Psalms) Savā ziņā šis ir tāds kā Dieva novēlējums tev dzimšanas dienā, jo šo Psalmu vajadzētu lasīt/citēt katru dienu līdz nākamajai dzimšanas dienai.
      Ebreju uztverē ir gudri, ja tu paskaties uz nodzīvoto dzīves gadu un izvērtē to. Svarīgi apsvērt, kas bijis labs un kas ne. Kurās jomās nepieciešams kaut ko mainīt vai uzlabot? Dzimšanas diena ir tas laiks, kad apsvērt kā un ko mainīt, lai nākamajā gadā šajā jomā būtu uzlabojumi. Ebreju bērnus aicina uz pārdomām: vai kaut kas pasaulē ir mainījies, kopš esmu ārā no mammas punča? Ebreju kultūrā cilvēki dzimšanas dienu neakcentē tā, kā to darām mēs. Viņi vairāk piešķir nozīmi tam, kāds ir cilvēka gadu gājums, mūža ieguldījums. 
      Vēl viens dzimšanas dienas ieteikums: nogaršo jaunās sezonas augli, kuru nebiji līdz šim ēdis un pateicies Dievam par savu dzīvību (noskaiti Shehecheyanu). 
      Labs ieguldījums nākotnē būs arī papildus iegaumēti Toras teksta fragmenti.
      Dzimšanas dienas svinības droši vien sauc par Farbreng. Tas ir laiks, kad ebreju draugi un radi sanāk kopā, lai iedrošinātu viens otru būt labākiem.

      Interesanti fakti par dzimšanas dienām: 

      -Ādams bija pirmais cilvēks, kurš svinēja dzimšanas dienu... nu, vispār jau viņš ir pirmais cilvēks un vienīgais, kurš nav dzimis tā, kā pārējie. Viņam droši vien nabas saites nebija! :) Bet mēs zinām, ka Ādams “piedzima” sestajā radīšanas dienā. -Jēzus, otrais Ādams (1. Kor. 15:45), arī piedzima savādāk. Viņš piedzima no jaunavas (Jes.7:14, Lūk.ev. 1:34,35).

      -Pirmās dzimšanas dienas svinības, kuras pieminētas Bībelē, ir faraona dzimšanas diena. Šis faraons dzīvoja Jāzepa laikā. Dzimšanas dienas svinību laikā, faraons atcerējās, ka ieslodzījis cietumā 2 kalpus: vīnzini un maizes cepēju, kuri kopā ar Jāzepu bija cietumā. Viņš abus pasauca pie sevis. Vīnzinim ķēniņš atļāva kalpot arī turpmāk, bet maizes cepējam bija bēdīgs gals. Viss notika tieši tā, kā Jāzeps bija sacījis, tulkojot abu ķēniņa kalpu sapņus. Par šo notikumu varam lasīt 1. Mozus 40. nodaļā.
      Ījaba vecākā dēla dzimšanas dienas svinībās visi viņa bērni aizgāja bojā. (Ījaba 1. nodaļa) 
      Vēl vienas svinības, par kurām varam lasīt Bībelē, ir Hēroda dzimšanas dienas dzīres, kuru laikā viņa meita uz paplātes vēlējās saņemt Jāņa Kristītāja galvu. (Mat.ev. 14:3-11) Būtībā mēs varam secināt, ka dzimšanas dienas iespējams svinēja tikai pagāni vai grēkot gribētāji (kā Ījaba dēli). 

      -Ebreju ģimenēs dzimšanas dienas novēlējums bieži vien skan šādi: “Lai tu nodzīvo līdz 120 gadu vecumam!” Mozus piedzima un nomira vienā un tajā pašā dienā. Un viņa mūža gadu skaits bija tieši 120! 

      -Austrumu gudrie nenesa dāvanas mazam zīdainītim (Mateja ev. 2:1,11). Un vispār šīs dāvanas nenozīmē, ka tās tika dāvinātas dzimšanas dienā. Vienkārši Austrumu kultūrās ir rakstūrīgi dāvināt dāvanas, kad dodas uz tikšanos ar ķēniņu vai augstas kārtas vadītāju. 

      -Kaut arī Bībelē minētas 3 dāvanu kategorijas, tas nenozīmē, ka Jēzu apciemoja tikai 3 Austrumu gudrie kā tas pārsvarā ilustrēts Ziemassvētku apsveikumu kartiņās. Bībeles vēsturnieki domā, ka Jēzu apciemoja ap 50 Austrumu gudro vīru. 

      -Interesanti, ka neviens nezina precīzu datumu, kad dzimis Jēzus, bet Viņa dzimšanas dienu svin vēl mūsdienās... pēc 2000 gadiem! 

      -Vai tas nav savādi, ka mēs nezinām, kurā dienā Jēzus piedzima, bet Viņa nāves diena gan ir skaidri un gaiši uzrakstīta! Un Jēzus sacīja, lai mēs pieminām to, kā Viņš nomira mūsu vietā. (1. Kor. 5:7-8 – Piemiņas mielasts)